![](https://www.facebook.com/images/emoji.php/v5/f39/1/16/2b55.png)
Noskaties pamācību un iesniedz darbu šeit: http://bit.ly/2fRNAbk.
Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kuri greznojuši latviešu dzīves telpu.
Tie tikuši darināti Ziemassvēktu gaidīšanas laikā vēl pirms mūsu senču mājās ienākusi eglīte.
Puzuri lielākoties kāra istabas centrā, kas tika uzskatīta par goda vietu mājā, visbiežāk tur atrādās saimes galds. Taču mēdza to kārt arī virs bērniņa šūpuļa, lai tas sevī krātu visu slikto un mazulis būtu pasargāts.
Lai puzuris mums izdotos pēc iespējas precīzāks, vēlams 12 nepieciešamos stiebriņus nogriezt vienāda garuma. Arī skaitlim 12 ir sava nozīme – katrs salmiņš ir kā viens mēnesis gada nogrieznī.
Pirms vērt stiebriņus diegā, vēlams aprēķināt diega garumu tā, lai uz tā mēs varētu savēr visus 12 salmiņus. Uzveram diegā pirmos 4 un sasienam diegu, lai veidojas kvadrāts. Tad katrai malai pretī varam vērt 2 stiebriņus, lai veidojas jumtiņš un tad pretējo malu jumtiņus sasiet kopā. Šis ir tāds sliņķu puzura gatavošanas veids, jo ir ātrāks un vieglāks, taču, ja vēlāmies tā, kā to darījuši mūsu senči, tad stiebriņi jāver noteiktā secībā, lai puzuris būtu savērts uz viena diega un tajā nebūtu mezglu. Mezgli savā ziņā apzīmē nedienas un, ja reiz mēs puzurus veidojam kā savas pasaules atpoguļojumu, mēs taču tajā nevēlamies grūtības. Turklāt diegs ir tas, kas atspoguļo mūsu dzīves celu, mūsu vēlmi doties uz priekšu.
Puzuris pēc savas truktūras atgādina kristālu, kurā mēs varam saskatīt vertikālo asi kas sadala mūsu dzīvi trīs daļās – pagātnē, tagadnē un nākotnē,savukārt horizontālā ass iezīmē 4 debess puses un vidū, kur asis satiekas ir tagadnes punkts, kurā šobrīd atrodamies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru