trešdiena, 2016. gada 30. novembris

Ienesam Gaismu skolā!

Mēs jau esam lieli, tāpēc šogad mums uzticēja uzspraust Saules zīmi skolas pagalmā.
Tas bija liels izaicinājums- mērījām ar lielo mērlenti- ruleti un lielo trīsstūri. Cik labi, ka esam mācījušies atpazīt taisnu leņķi! Kas to būtu domājis, ka šīs zināšanas varēsim jau tik drīz pielietot !




Deguni un pirksti nosala, bet prieks un gandarījums par paveikto bija liels!



Kopā ar mācītāju pulcējāmies skolas zālē, lai gūtu ceļavārdus Adventes laikam.
No kopīgās skolas sveces aizdedzām saules zīmi, lai garā tumšā ,ziemā sniegtu viens otram vairāk prieka, mīļuma un ticības labajam un taisnajam.

Piedalāmies LVM uzlīmju konkursā "Mežu dienas 2017."

Arī šogad piedalāmies Latvijas Valsts mežu izsludinātajā uzlīmju konkursā "Mežu dienas 2017."



Uzlīmes bija nerātnas, noslēpās un negribēja sūtīties projām. Pēc balvas izsludināšanas atradējam, tās nolēma atrasties pašas.
Šogad konkursam izvirzīti sekojošu skolēnu darbi:
4. klase
Aivars Blumbergs
Daniels Briedis
Aleksandra Kuzmina
Linda Dekšņa
Normunds Dekšņa
Gabriels Ozoliņš
Kristīne Grīnvalde
Ralfs Porietis
3.klase
Egija Šteinberga
Rolands Rutko

otrdiena, 2016. gada 29. novembris

Šogad Ziemassvētku tēma- Zvaigznes

Meklējam vienkāršas, ekonomiskas un skaistas idejas !
Vai šī varētu būt viena no tām?








Novērtējam sevi


Esam apguvuši Džimbas un Lielās dzīves skolas gudrības.
Arvien vēl mācāmies lietot STRĪDUS ATSLĒDZIŅU. 
Nu ir pienācis laiks pašvērtējumam.

pirmdiena, 2016. gada 28. novembris

Rotājamies

Ko bērni Ziemassvētkos gaida visvairāk? 
Brīnumus!
Dāvanas!
Arī mums tapušas Ziemassvētku zeķītes!

Iekustinām Ziemassvētku gaidīšanas laiku

Izkustamies!

Slepenais viesis ir klāt!

Advente saistās ar brīnumu gaidīšanu, ilgām pēc garīgām vērtībām.
Par slepeno viesi aicinājām Mālpils Luterāņu draudzes mācītāju Edvīnu Rumjancevu.
Viņš iepazīstināja mūs ar mācītāja ikdienas  pienākumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa kalpošanu.
Skolēniem bija daudz jautājumu par aizkapa dzīvi, gariem, spokiem, elles un paradīzes esamību.
Interesanti bija uzzināt par mācītāja tērpiem, to nozīmi.
Mūs interesēja arī jautājums, kā mežzinis kļuvis par mācītāju?
Kur var mācīties un kā kļūst par mācītāju.

Daudzi bērni nekad nav bijuši baznīcā un patiesi nezina kā tur uzvesties. Norunājām, ka janvārī visi kopā dosimies uz Mālpils baznīcu un mācītājs Edvīns mums visu parādīs un izstāstīs.

pirmdiena, 2016. gada 21. novembris

Veidosim puzuri?

Swedbank Latvia aicinā visus 1. līdz 4. klašu skolēnus piedalīties radošajā konkursā!
 Klasei ir kopīgi jāizgatavo vienu no senākajiem tradicionālajiem latviešu istabas rotājumiem - puzuru.
                                                     Noskaties pamācību un iesniedz darbu šeit: http://bit.ly/2fRNAbk.

Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kuri greznojuši latviešu dzīves telpu. 
Tie tikuši darināti Ziemassvēktu gaidīšanas laikā vēl pirms mūsu senču mājās ienākusi eglīte.



Puzuri lielākoties kāra istabas centrā, kas tika uzskatīta par goda vietu mājā, visbiežāk tur atrādās saimes galds. Taču mēdza to kārt arī virs bērniņa šūpuļa, lai tas sevī krātu visu slikto un mazulis būtu pasargāts.


   Lai puzuris mums izdotos pēc iespējas precīzāks, vēlams 12 nepieciešamos stiebriņus nogriezt vienāda garuma. Arī skaitlim 12 ir sava nozīme – katrs salmiņš ir kā viens mēnesis gada nogrieznī.

Pirms vērt stiebriņus diegā, vēlams aprēķināt diega garumu tā, lai uz tā mēs varētu savēr visus 12 salmiņus. Uzveram diegā pirmos 4 un sasienam diegu, lai veidojas kvadrāts. Tad katrai malai pretī varam vērt 2 stiebriņus, lai veidojas jumtiņš un tad pretējo malu jumtiņus sasiet kopā. Šis ir tāds sliņķu puzura gatavošanas veids, jo ir ātrāks un vieglāks, taču, ja vēlāmies tā, kā to darījuši mūsu senči, tad stiebriņi jāver noteiktā secībā, lai puzuris būtu savērts uz viena diega un tajā nebūtu mezglu. Mezgli savā ziņā apzīmē nedienas un, ja reiz mēs puzurus veidojam kā savas pasaules atpoguļojumu, mēs taču tajā nevēlamies grūtības. Turklāt diegs ir tas, kas atspoguļo mūsu dzīves celu, mūsu vēlmi doties uz priekšu.
Puzuris pēc savas truktūras atgādina kristālu, kurā mēs varam saskatīt vertikālo asi kas sadala mūsu dzīvi trīs daļās – pagātnē, tagadnē un nākotnē,savukārt horizontālā ass iezīmē 4 debess puses un vidū, kur asis satiekas ir tagadnes punkts, kurā šobrīd atrodamies.


trešdiena, 2016. gada 16. novembris

Iepazīstamies- Latvijas karogs!

Paldies Cēsu vēstures un mākslas muzejam
 par infografiku par Valsts karogu un piemiņas lentītes nēsāšanas tradīciju!



Nacionālā karoga lentīšu nēsāšanas tradīcija aizsākusies pat pirms Latvijas valsts proklamēšanas, proti, jau 1917.gadā.

Latvijas karoga krāsas lentīšu nēsāšana aizsākās pēc 1917. gada Februāra (Marta) revolūcijas. Tā bija pazīšanās zīme nacionāli noskaņoto strēlnieku un civiliedzīvotāju aprindās, jo lielinieku (boļševiku) piekritēji nereti nēsāja sarkanas krāsas lentītes. 
Auduma lentīte nēsāta ar dabīgi krītošiem galiem uz leju. Tā lentītes, kas dažkārt vēl izveidotas rozetes veidā, nēsāja latviešu karavīri arī Neatkarības kara laikā (1918 - 1920) Dažkārt karavīri, pēc viņu parauga arī skolnieki, Latvijas valsts tapšanas laikā lentītes nēsāja pēc krievu un vācu karavīru parauga - ordeņu lentītes ievietoja uniformas pogas caurumā (parasti 2. pogas caurums no augšas).
Arī neatkarīgās Latvijas laikā 1920. - tajos un 1930.-tajos gados dažādos svētkos lietotās sarkanbaltsarkanās lentītes nēsātas ar galiem uz leju, piespraužot tās ar adatu vai nozīmīti.

Valmieras skolnieki ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm pie formastērpa. 1918. g. 18. novembrī. (Latvijas Kara muzeja krājums)

Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras kājnieku pulka karavīri 1919. g. vasarā (Latvijas Kara muzeja krājums)


Jau kopš Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 1915. gadā, nacionālo simboliku karavīru vidū popularizēja mākslinieks Ansis Cīrulis un fotogrāfs Jānis Rieksts. Viņš bija pasūtījis vairākus simtus metru sarkanbaltsarkanu lenti, kuru, sagrieztu gabaliņos, nosūtīja strēlniekiem, lai tie pie apģērba varētu demonstrēt latviešu krāsas. Šādu lentīti (21 mm platumā) Jānis Rieksts uzdāvināja 1925. gadā dibinātajam Cēsu Vēsturiskajam muzejam.

Fotogrāfa Jāņa Rieksta 1917. gadā pasūtītā nacionālā lente.
 (Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā)



Latvijas karoga krāsas lentīšu nēsāšana ar galiem uz augšu ir jauna tradīcija, kas aizsākusies nepilnus desmit gadus atpakaļ. To proponē Latvijas Aizsardzības ministrija. Latvijas armijas deviņdesmitajai gadadienai veltītā logotipa centrālais elements ir stilizēts skaitlis 11 valsts karoga krāsās. Tas atgādina par 1919.gada 11.novembra uzvaru un līdzinās starptautiski atzītajam «victory» jeb uzvaras simbolam. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki logotipu izveidoja, attīstot Latvijas Neatkarīgās televīzijas 2007.gadā aizsākto tradīciju – aicinājumu Lāčplēša dienā pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkanu lentīti stilizēta simbola formā - , kas norāda uz 11.novembri kā visu Latvijas karavīru godināšanas dienu.
Pašreiz, kad galvenokārt lietoti sintētiskie materiāli, lentīte var tikt nēsāta arī ar galiem uz augšu. Tomēr cilvēki, kuri pazīst drēbi un sarkanbaltsarkano lentīšu nēsāšanas tradīciju, labprāt priekšroku dod daudzkārt pārbaudītai un tūkstošiem latviešu patriotu simts gadu laikā akceptētam lentīšu lietošanas paraugam ar galiem uz leju.

otrdiena, 2016. gada 15. novembris

Daiļrunas un Glītrakstu konkurss klasē

Mūsu skolā ir tradīcija uz Valsts svētkiem organizēt klasē, skolā Daiļrunas un Glītrakstu konkursus.

Glītrakstu konkursā visa klase raksta dzejoli, kuram jābūt vismaz 3 pantus garam.
Vērtējot tiek ņemti vērā vairāki kritēriji:
1) Burtu formu pareizība;
2) Pareizrakstība;
3) Orientēšanās lapā un liniatūrā.

Prieks, ka ceturtklasniekiem labākais rokraksts bija izrakts no penāļu dziļumiem un dzejolis uzrakstīts 3 eksemplāros, no kura katrs PATS izvēlējās savu labāko darbu.Tad izvēlētais darbs tika noformēts, neaizmirstot, ka svarīgākais šajā darbā ir glītraksts.


Apsveicam Glītrakstu konkursa uzvarētājus-

1. vieta- Aleksandrai Kuzminai
2.vieta- Kristīnei Grīnvaldei
3. vieta- Gabrielam Ozoliņam

Arī Daiļrunas konkursa nosacījums- dzejolim jābūt vismaz 3 pantus garam.
Šim konkursam dzejoļus skolēni izvēlējās paši.
Īpaši iepriecināja klases zēni, kuri ļoti nopietni bija gatavojušies konkursam ar visu nopietnību un uz to ieradušies svētku drēbēs.
Paldies Danielam, Aivaram un Gabrielam, kas palīdzēja klasē radīt svētku noskaņu palīdzot izvietot telpaugus.

Apsveicam 4. klases daiļrunātājus-

1. vieta Ralfam Porietim
2. vieta Kristīnei Grīnvaldei
3. vieta Lindai Dekšņai


Apsveicam 3. klases daiļrunātājus:
1.vieta Rolandam Rutko
2. vieta Andrejam Smirnovam
3. vieta Egijai Šteinbergai

Skolēnu uzstāšanos uzaicinājām vertēt pamatskolas latviešu valodas skolotāju Skaidrīti Loginu.
Viņa izvēlējās Rolandu un Andreju deklamēt dzejoļus skolas pasākumā.
Paralēli arī klasesbiedriem bija iespēja novērtēt savu klasesbiedru uzstāšanos. 


piektdiena, 2016. gada 11. novembris

Lāčplēša diena. Kas patiesībā notiek...

Lāčplēša dienai ir jāatdzimst. 
Jākļūst par dzīvības un mīlestības simbolu.
 Par patiesības vēstnesi sirdīs.

 Katra aizdegtā svece var kļūt par zvaigzni, par sirds mieru un radīšanu. Šī ir unikāla un spēcīga diena. Ieklausieties sevī. Ieklausieties savā sirdī! Tajā dziļi atspīd cerības gaisma stars, sajūta, ka viss būs labi, ka viss jau ir labi. Lāčplēša gars ir brīvība, cieņa un mīlestība, kas katrā no mums. Tie esam mēs. Tā gaisma. Aizdedz sveci par mieru, par sidraba klusumu sirdī, par mājām, puķēm, kokiem, skudrām, upēm un jūrām, par mīļajiem, par ģimeni, cilvēci, sauli un zvaigznēm. Aizdedz sveci par dzīvību. Aizdedz sveci par mīlestību.

Paldies PIKC "Valmieras tehnikums" par sagatavoto špikerīti Lāčplēša dienai.